vēdas
vēdas -u, vsk. vēda, -as, s.
1.Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
PiemēriKlusām vēdām caur dārzu aizslīd lēpis.
- Klusām vēdām caur dārzu aizslīd lēpis.
- Pēkšņi vieglām spārnu vēdām atlaižas liela pūce..
- ..varēja dzirdēt.. spārnu vēdas. «Gulbji pārnāk,» iesaucās kalps..
1.1.Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
PiemēriBērzu vēdas.
- Bērzu vēdas.
- Svinīgas karogu vēdas.
- Un man patika gulēt tā - tieši zem zaru vēdām, kad pa mazo.. lodziņu gaismas svīdumā ieplūst koku šalkas..
- Melnā dāma gāja lieliem, lēniem soļiem. Mazs smilšu mākonītis cēlās no viņas garā tērpa vēdām.
- sal. Kā tāla jūras šalkoņa vai kā meža vēdas lejā neskaidri dunēja lielā krogus istaba..
- Tur bija jūras gaiss un jūras vēdas..
2.Gaisa strāva, plūsma. (Vēja) pūsma. Vēsma (1).
PiemēriTupeņu vagā guļ vējš, Un, kad viņš elpo, Lakstos šalc vieglas vēdas.
- Tupeņu vagā guļ vējš, Un, kad viņš elpo, Lakstos šalc vieglas vēdas.
- Aiz viņa virsnieks steidz.. Kaut apņemts ziemas spirgto vēdu, Viņš nostājas pie durvīm rāms.
- Pār zemi vakars nāk, Jau lēnākas kļūst vēja vēdas..
- ..nezin no kurienes istabā iekļuvusi, vēja vēda nopūta uguni.
Avoti: 8. sējums