Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēdeklis
vēdeklis -ļa, v.
1.No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
PiemēriAuduma vēdeklis.
  • Auduma vēdeklis.
  • Koka vēdeklis.
  • Strausa spalvu vēdeklis.
  • Grezns vēdeklis.
  • Grāfiene ar raibu japāņu vēdekli atvēsina seju.
  • Visi [operetes] izpildītāji tērpti īstā zīdā un samtā, visiem īstie vēdekļi un spalvu pušķi.
  • sal. Katru rītu.. mani modina cielaviņa. Spārnus vingri krustodama, garo asti kā vēdekli izplezdama, metas loga rūtīs kā vēja triekts pušķis.
2.Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
PiemēriEs šķiru zaļos paparžu vēdekļus un paceļu noliektos egļu zarus..
  • Es šķiru zaļos paparžu vēdekļus un paceļu noliektos egļu zarus..
  • Abas sugas ir koki ar vēdeklī sakārtotām garkātainām lapām.
Avoti: 8. sējums