vēderīgs
vēderīgs -ais; s. -a, -ā
vēderīgi apst.
1.Vēderains.
PiemēriLieli, vēderīgi grozi, pīti no paresnām, vidū plēstām saknēm vai klūgām, domāti kartupeļiem.
1.1.reti Tāds, kam ir resns viduklis.
PiemēriMārtiņš bija sešus gadus jaunāks par brāli, bet, salīdzinot viņa drukno, vēderīgo stāvu, kas īsā laikā bija uzbriedis no.. kustību trūkuma, ar kapteiņa samērīgo augumu, varēja domāt, ka krodzinieks ir vecākais.
Avoti: 8. sējums