Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēderrunātājs
vēderrunātājs -a, v.
vēderrunātāja -as, s.
Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
PiemēriUzmetusi man savu atvērto aci, viņa vienaldzīgi un kā vēderrunātājs, lūpas nekustinādama, noteica: hallo.
Avoti: 8. sējums