Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēdzele
vēdzele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
PiemēriSaldūdens vēdzele.
Avoti: 8. sējums