vēdzele
vēdzele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
PiemēriSaldūdens vēdzele.
- Saldūdens vēdzele.
- Jūras vēdzele.
- ..vajadzēja ēst arī pašas vēdzeles, kurām tik patīkama un balta gaļa kā reti kādai citai zivij un pie tam - bez mazajām asakām..
- Pie [nakts] auklām vēl ķērās vēdzeles, ne visai lieli sapali un šādi tādi mazvērtīgi «baltiņi».
- Vēdzele sastopama upēs un dziļākos ezeros.
Avoti: 8. sējums