vēkšpēdu
vēkšpēdu apst.
vēkšpēdus apst.; sar.
Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
PiemēriTantīte (mīlīgi): Es ar no rīta pie slieksnīša slīdēju - gandrīz apgāzos vēkšpēdu: biju iekāpusi zaptes pikā...
- Tantīte (mīlīgi): Es ar no rīta pie slieksnīša slīdēju - gandrīz apgāzos vēkšpēdu: biju iekāpusi zaptes pikā...
- Būtu jānometas vēkšpēdus, jāpaceļ kājas un jāiztecina liekais šķidrums no stulmiem.
- «Kāda sagadīšanās,» pie sevis paklusu ierunājās Rūdolfs, «meitene izkāpusi kā no grāmatas un guļ vēkšpēdus manā priekšā kā kāda mirāža!»
Avoti: 8. sējums