vēlīgs
vēlīgs -ais; s. -a -ā
vēlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
PiemēriAllaž Laimonis bija vēlīgs pret Jāni, allaž labā omā..
- Allaž Laimonis bija vēlīgs pret Jāni, allaž labā omā..
- Vēlēšanu dienas priekšvakarā Planders sevišķi smaidīgs un vēlīgs staigāja pa pagalmu un, kādu vien cilvēku satika, uzsāka sarunu.
- Aija bija ļoti vēlīga, cienāja viņu ar tēju..
- pārn. Katra ziema man ir vēlīga viešņa, īpaša jaukuma atnesēja.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVēlīgs smaids.
- Vēlīgs smaids.
- Vēlīga balss.
- Vēlīgas acis.
- Vēlīga kritika.
- Kad Brīviņu saimnieks ar saimnieci, abi vēlīgām, smaidīgām sejām, iznāca pie akmeņu blāķa un aicināja.. nākt pusdienās, talcinieki kā viens bij pretī..
- ..māmiņa saņēma ciemiņus, sasveicinoties vēlīgi ielūkodamās katra ienācēja sejā.
- pārn. Septembra novakara saule, rāmi un vēlīgi starodama, itin kā priecādamās, ka šeit vairs beidzot nešauj un nekauj, palēnām slīga aiz koku galiem.
2.Tāds, kas veicina (parasti augu) augšanu, attīstīšanos.
PiemēriIzrokot glītu grāvi, vēl [septembrī] var atveseļot pārāk piemirkušu zemi, lai tā kļūtu vēlīga rudzu graudam.
- Izrokot glītu grāvi, vēl [septembrī] var atveseļot pārāk piemirkušu zemi, lai tā kļūtu vēlīga rudzu graudam.
- Pumpuros zeme kā jau pie jūras nav diezin cik vēlīga cilvēkam, bet, saprātīgi mēslota, sagriež itin leknu salātu lapu..
- ..pašā vēlīgākajā vasarā tā [ābele] nav spējīga izaudzēt un nobriedināt vairāk par pārdesmit ābolēniem..
3.Tāds, kas izraisa, nodrošina ko vēlamu, labu.
Piemēri..māte ticēja, ka mazajam Rūdolfam liktenis būs vēlīgāks.
- ..māte ticēja, ka mazajam Rūdolfam liktenis būs vēlīgāks.
- Šekspīrs: Ak tā: tu jau vēl nemaz nepazīsti šo dāmu. Sen jau gribēju jūs iepazīstināt, bet gadījums nekad nebija mums vēlīgs.
- Ir tikai tumsa. Klusums vēlīgs Pār mani kādreiz izstiepj rokas.
Avoti: 8. sējums