vērot
vērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
PiemēriVērot svešinieku.
- Vērot svešinieku.
- Slepus vērot pretimnācēju.
- Vērot sevi spogulī.
- Uzmanīgi vērot apkārtni.
- Vērot ceļu.
- Vērot notiekošo.
- Vērot šaha spēli.
- Cik tagad varētu būt pulkstenis?.. Perjē kungs vēroja sauli. Vienpadsmit - katrā ziņā ne vairāk par pusdivpadsmitiem...
- Bataljona komandieris lēni iet gar mūsu rindām, vērodams agrīnā rīta krēslā strēlnieku sejas ar veca karavīra rūpīgu skatienu.
- Izgājis pagalmā, es brīdi vēroju debesis, sameklēju Lielo Lāci un Polārzvaigzni..
- No katra koka varam kaut ko iegūt ārstniecībai vai vispār veselības stiprināšanai. Skaistie un smaržīgie āboli stiprina, jau tos vērojot vien.
- pārn. Vecs mēness vēro Sapņu skriešanos Un drebinās, Un vīstās mākoņskrandās..
- pārn. Manas bērnības smilšu laukumā.. Cilvēkus vēro Un savu nāvi sagaida Vienīgais koks - Baltais bērzs...
1.1.intrans.
PiemēriMūsu vasarnīcā kādai ēkai sabojājies jumts. Amatnieks patlaban plēš nost veco papi.. Jānītis visu laiku skatās, vēro, palīdz.
- Mūsu vasarnīcā kādai ēkai sabojājies jumts. Amatnieks patlaban plēš nost veco papi.. Jānītis visu laiku skatās, vēro, palīdz.
- Brīdi Silva atkal žigli skaita naudu, bet Viktors vēro. Acīm redzot, viņam patīk stāvēt un noskatīties uz glītās kasieres veiklajām rokām, cirtaino galvu un mazliet notvīkušo seju.
1.2.Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) – par dzīvniekiem.
PiemēriKrauklīši arvien vēroja cilvēka darbošanos. Kad mēs stādījām dālijas, Ansītis un Grietiņa neatkāpās ne soli, bet ziņkārīgi skatījās, ko un kā darām.
- Krauklīši arvien vēroja cilvēka darbošanos. Kad mēs stādījām dālijas, Ansītis un Grietiņa neatkāpās ne soli, bet ziņkārīgi skatījās, ko un kā darām.
- ..stārķis stāvēja uz ligzdas malas un uzmanīgi vēroja ciemu.
1.3.intrans.
PiemēriGaisā šaudījās tikai pa zilganai spārei. Tās laidelējās, laidelējās, tad brīdi žužināja uz vietas, it kā klausīdamās un vērodamas..
- Gaisā šaudījās tikai pa zilganai spārei. Tās laidelējās, laidelējās, tad brīdi žužināja uz vietas, it kā klausīdamās un vērodamas..
1.4.Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
PiemēriAcis nepārtraukti vēroja melno mākoni, kas.. pamazām aizsedza sauli.
- Acis nepārtraukti vēroja melno mākoni, kas.. pamazām aizsedza sauli.
- ..nebūtu par sliktu šai vakarā pacelt acis, pavērties mākoņos, nekad tie nav vienādi, skatienam tur būtu ko vērot neatraujoties.
- Strautmanis nekā neteica, tikai pacēla acis, un Ģirts sajuta sev pievērstu vērojošo skatienu.
1.5.intrans.
PiemēriStāv ragūs Pētersons, un drūms Klīst viņa skats, kas sver un vēro.
- Stāv ragūs Pētersons, un drūms Klīst viņa skats, kas sver un vēro.
2.Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
PiemēriVērot ciema dzīvi.
- Vērot ciema dzīvi.
- Vērot jaunieša attieksmi pret darbu.
- ..malkas materiālu kaudzēs var vērot arī cilvēku gaumi, rocību un rūpību.
- ..matrozis atbildēja [kapteinim] pieklājīgi, tomēr bez tās sevišķās iztapības, ko Līvija bija vērojusi citu kuģa ļaužu atbildēs virsniekiem.
- Cik skumji vērot vecumu, Kas mātes plecus spiež, Kas vaigā mīļi gludenā Tik bargas rievas griež.
2.1.Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
PiemēriLeons vēroja, ka Intai ir ļoti vispusīgas zināšanas - viņa bija lasījusi daudz vairāk nekā Leons.
- Leons vēroja, ka Intai ir ļoti vispusīgas zināšanas - viņa bija lasījusi daudz vairāk nekā Leons.
- Vēro, ko vari, Tādu darbu dari; Vēro, kas esi, Tādu labu nesi.
- Kurzemes mazajām pilsētiņām gadsimta sākumā vērojams daudz kas kopējs, tālab tās maz atšķīrās..
- Nereti vērojams kanibālisms, kad lielākās ķirzakas norij mazākās.
3.nolieguma formā: nevērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
PiemēriPie mazā kioska atvadās puisis ar meiteni, nemaz nevērodami, ka garāmgājēji viņus redz. Tiem pašu saruna svarīgāka par visu citu.
- Pie mazā kioska atvadās puisis ar meiteni, nemaz nevērodami, ka garāmgājēji viņus redz. Tiem pašu saruna svarīgāka par visu citu.
- Daudzi, neatrazdami citur vietas, līda zem [pārceltuves] grīdas, nevērodami, ka laivas dibenā sakrājies ūdens slapināja viņu kājas, rokas un ceļus.
- ..Laura pirmoreiz viena rūca līdzi [dziesmu] rupjā vīrieša balsī, meldiju nevarēja noturēt, nevēroja, ka aiz lielas piepūles pierē ievelkas tēva grumba un mute šķobās pavisam neglīti.
Avoti: 8. sējums