vēsmot
vēsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
PiemēriUn no oļu apskautām dobēm vēsmo naktsvijoļu smarža.
2.Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
Avoti: 8. sējums