vīpsnāt
vīpsnāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
PiemēriSkolēni sāka vīpsnāt un daži pat pusskaļi smieties..
- Skolēni sāka vīpsnāt un daži pat pusskaļi smieties..
- ..tas bija iznesīgs cilvēks ar cinisku, mazliet uzbāzīgu un reizē pētījošu skatienu. Cilvēks, kas nevis smaida, bet vīpsnā.
1.1.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
PiemēriTikai viņa.. plānās lūpas bija iemācījušās vīpsnāt, neatsedzot lieliskos, baltos zobus.
- Tikai viņa.. plānās lūpas bija iemācījušās vīpsnāt, neatsedzot lieliskos, baltos zobus.
2.Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
Piemēri«Par zālītēm tu nevīpsnā. Zālītes visas der - cita dziju krāsai, cita kaulu sāpei..»
- «Par zālītēm tu nevīpsnā. Zālītes visas der - cita dziju krāsai, cita kaulu sāpei..»
- Viņš vīpsnā. Te nu tas ir. Visas meitenes ir vienādi bailīgas, visas viņas neko nesaprot.
- Jau vīpsnāt prata svešnieks dažs: «Tik ciets ja kādam miegs, Tad gaiļa vietā droši tam pret rītu nāve kliegs.»
Avoti: 8. sējums