vīstīt
vīstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
PiemēriVīstīt cepuri.
- Vīstīt cepuri.
- Vīstīt rokā naudas maciņu.
- Piespiež mutautiņu pie lūpām un tad ilgi vīsta.. saujā.
- ..Alfons.. vīstīja pirkstos jaunu desmit latu zīmi..
- ..nosalušās delnas.. mēteļkabatās vīstīdams, Antons Krusts stāv zem saltajām vakara debesīm..
1.1.Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā).
PiemēriVīstīt siltā segā.
- Vīstīt siltā segā.
- ..vecā.. slāja prom, tukšo pudeli lakata stūrī īgni vīstīdama.
- «Nu tad... Rausies tik [ragavās] iekšā!» Pūpolu māte braucēju tīsta un vīsta.
- ..Veldze noglāstīja drēbi.., tad atkal salocīja un saka vīstīt papīra..
Stabili vārdu savienojumiVīstīt dūres (arī kulakus).
- Vīstīt dūres (arī kulakus) — sar. Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Avoti: 8. sējums