Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vītņot
vītņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi).
PiemēriJau labi sen metinātie savienojumi stājušies kniedēto un vītņoto savienojumu vietā daudzās jo daudzās konstrukcijās.
1.1.intrans.
PiemēriMūsu cehā pie divām mašīnām strādnieces vēl vītņo ar rokām... tiek gatavoti jauni automāti [vītņošanai]..
Avoti: 8. sējums