Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vīties
vīties vijos, vijies, vijas, pag. vijos; refl.
1.parasti savienojumā ar prievārdu «ap» Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriTīteņaugi ir augi, kas augdami vijas ap balstiem.
  • Tīteņaugi ir augi, kas augdami vijas ap balstiem.
  • ..ap zemē saspraustām kārtiņām rotaļīgi vijās apiņi.
  • Tā [soja] ir viengadīgs augs ar zarainiem stumbriem, kas aug vai nu cerā, vai vijas.
1.1.pārn. Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
Piemēri..mati.. brīvos, tumšos gredzenos vijās ap galvu..
  • ..mati.. brīvos, tumšos gredzenos vijās ap galvu..
  • ..Ap vīra kaklu bērna rokas vīsies..
1.2.pārn. Būt saistītam (ar ko, kādu) – piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piemēram, par domām.
PiemēriAp upurozolu vijas daudzi nostāsti un ticējumi.
  • Ap upurozolu vijas daudzi nostāsti un ticējumi.
  • Lāčplēsi dzen ilgas pie Laimdotas, visi sapņi vijas tikai ap viņu.
  • Pa ceļu braucot, Pēteris atkal vēroja, kā kuram labība padevusies, bet domas visu laiku vijās ap Ozolu Annu.
1.3.pārn. Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
PiemēriMierīgiem, cietiem soļiem viņš nāca tuvāk, priecīgi smaidi vijās ap viņa lūpām.
  • Mierīgiem, cietiem soļiem viņš nāca tuvāk, priecīgi smaidi vijās ap viņa lūpām.
  • Lūpas sakniebjas, ap tām vijas tikko manāms sāpju smaids.
1.4.pārn. Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
PiemēriEmmas kundze vijas tikai ap viesi.
  • Emmas kundze vijas tikai ap viesi.
  • Dzērbeņu ļaudis [gadatirgū] stāvēja ar saviem vezumiem uzkalniņā, netālu no kupla vītola, un ap viņiem vijās pircēji, kas taustīja pārdodamās govis, solīja un kaulējās.
  • «Tēt, iesim peldēties... Tēt, nāc bumbu spēlēt... Tēt, ķersim vāveres...» Inga tinas un vijas ap Ansi, pati kustīga kā vāverīte.
1.5.pārn. Riņķot (ap ko, kādu) – par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
PiemēriPazib divas slokas virs bērzu galotnēm un, viena vīdamās ap otru, nogrimst meža ēnā.
  • Pazib divas slokas virs bērzu galotnēm un, viena vīdamās ap otru, nogrimst meža ēnā.
  • ..bites, sašutumā un samulsumā spindzēdamas, vijas un sijājas dravniekam ap galvu.
2.parasti 3. pers. Veidot loku, apli, spirāli, pieaugot garumā, griežoties u. tml.
PiemēriĒveļskaidas vijas.
  • Ēveļskaidas vijas.
  • Veikli viņš samaina griezni un līgani to pievirza tērauda stienim. Vijas tieva, zilganpelēka tērauda skaida.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Augot kārtoties (cirtās, sprogās) – par matiem, apmatojumu.
PiemēriFrīdai mati vijās bezbēdīgās sprogās..
  • Frīdai mati vijās bezbēdīgās sprogās..
  • sal. Viņa apklusa, plaukstām saglauda matus, kas deniņos - sukā cik sukādama - aizvien vijās kā nepaklausīgas apiņu stīgas.
2.2.Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriJorens nopietni smēķē. Dūmu mākonītis paceļas gaisā, brīdi vijas, tad kļūst caurredzams un izzūd pavisam..
  • Jorens nopietni smēķē. Dūmu mākonītis paceļas gaisā, brīdi vijas, tad kļūst caurredzams un izzūd pavisam..
  • Pie plīts kāda sieviete kāsa katlu, un balti, pēc kartupeļiem smaržojoši tvaiki vijās ap sievietes rokām.
2.3.Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
PiemēriIlgi viņš raudzījās krāsnī, kur ap oglēm atkal vijās zilas mēles.
  • Ilgi viņš raudzījās krāsnī, kur ap oglēm atkal vijās zilas mēles.
  • pārn. Šķita - arī ap sirdi sāk vīties siltas liesmas, kļūst arvien siltākas, kļūst arvien karstākas.
2.4.Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) – piemēram, par karogu.
PiemēriMastā vijas valsts karogs.
  • Mastā vijas valsts karogs.
2.5.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
PiemēriTārps vijās augšup, tinās pats ap sevi un samudžinājās gandrīz vai apaļā kamolā.
  • Tārps vijās augšup, tinās pats ap sevi un samudžinājās gandrīz vai apaļā kamolā.
  • Vijas čūska kaislām kustībām un ar aukstu skatienu stindzina..
3.parasti 3. pers. Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
Piemēri..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
  • ..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
  • ..dārzos pa zilganbalto sniegu vijās mazas urdziņas, bezbēdīgi čalodamas.
  • ..ceļš vijās garām zaļām lazdām, pļavām, bet reizēm iegriezās krēslainā egļu mežā.
3.1.Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriVēnu paplašinājumiem ir cilindriska vai maisveida forma, paplašinātās vēnas ir izlocītas un vijas zem ādas..
  • Vēnu paplašinājumiem ir cilindriska vai maisveida forma, paplašinātās vēnas ir izlocītas un vijas zem ādas..
  • ..pakāpieni veda lejā pazemes alā, kur līdzīgi koku saknēm vijās un līkumoja ūdensvada un kanalizācijas caurules.
4.parasti 3. pers. Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
PiemēriTas bija smalki izdomāts un sagatavots priekšnesums... melodijas vijās ar asprātīgu, anekdotisku tekstu.
  • Tas bija smalki izdomāts un sagatavots priekšnesums... melodijas vijās ar asprātīgu, anekdotisku tekstu.
4.1.pārn. Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
PiemēriRuna bija veikla un gludena.. O, kā vārdi vijās, ritēja un plūda!
  • Runa bija veikla un gludena.. O, kā vārdi vijās, ritēja un plūda!
4.2.pārn. Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
PiemēriDekoratīvi lietišķās mākslas darinājumos ritms vijas cauri visiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu saskaņošanas paņēmieniem.
  • Dekoratīvi lietišķās mākslas darinājumos ritms vijas cauri visiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu saskaņošanas paņēmieniem.
  • Uzskats par dzeju kā dzīves izdaiļotāju, kā puķu pušķi dzīves pogcaurumā, vijas cauri visam krājumam..
4.3.pārn. Būt secīgam noteiktā veidā – par skaņu, melodiju.
Piemēri..Un cauri dienām un naktīm nerimstot vijas Zāģu griezīgā balss.
  • ..Un cauri dienām un naktīm nerimstot vijas Zāģu griezīgā balss.
  • Melodija vijās un vijās. Dziedāja sieviete.
5.parasti 3. pers. Refl. → vīt. Tikt vītam.
PiemēriAukla vijas līdzena un gluda.
  • Aukla vijas līdzena un gluda.
  • Puķes, kas kronī vijas.
  • pārn. Dienu laime vijās no darba, Citas laimes nebija mums.
5.1.savienojumā ar «kopā» Savīties.
PiemēriTur [ārpus biezokņa] zars pie zara mīļi pieglaužas, Un augdamas tur saknes kopā vijas.
  • Tur [ārpus biezokņa] zars pie zara mīļi pieglaužas, Un augdamas tur saknes kopā vijas.
6.trans.; reti Vīt sev (ko).
PiemēriBrālīti, ormanīti, vijies garu pātadziņu!
  • Brālīti, ormanīti, vijies garu pātadziņu!
Avoti: 8. sējums