Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vadmala
vadmala -as, s.
Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
PiemēriPelēka vadmala.
  • Pelēka vadmala.
  • Melna vadmala.
  • Velt vadmalu.
  • Viņš bija ģērbies zaļganu vadmalu pārvilktā puskažokā..
  • «Tā nu tas ir, dēls! Visus vienpadsmit skolas gadus tu esi gājis ar manis austiem.. vadmalas uzvalkiem.»
  • No vilciena, kas pienāca no Vecgulbenes, lēni un apdomīgi iztuntuļojās labā pašaustā vadmalā tērpies jauneklis.
  • pārn. Viss platais, līdzenais klajums.. apsedzies ar biezu zaļpelēku smilgu vadmalu.
  • pārn. Efejas vienoja zaru ar zaru, saauzdamas tādu biezu vadmalu, ka saulei nebija ko domāt izdurt tai cauri kaut vienu savu staru.
Avoti: 8. sējums