vadonis
vadonis -ņa, v.
vadone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
PiemēriStāsta, ka Jūlijs Cēzars, viens no senās Romas lielākajiem valstsvīriem un vadoņiem, ieradies reiz teātrī ar vainagu, kas bijis izgatavots no tīra zelta un mirdzošiem dārgakmeņiem.
1.1.pārn. Rokasgrāmata. Ceļvedis.
PiemēriVēstures grāmatās un tūrisma vadoņos lasām, ka vecākās mūra celtnes Latvijā un pat visā Baltijā ir senā Ikšķiles pils un baznīca.
2.Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
Piemēri..pa priekšu pusteciņus rikšoja.. brūnaļa staltiem, uz augšu pavērstiem ragiem.. Bara vadone.
Avoti: 8. sējums