vadonis
vadonis -ņa, v.
vadone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
PiemēriStāsta, ka Jūlijs Cēzars, viens no senās Romas lielākajiem valstsvīriem un vadoņiem, ieradies reiz teātrī ar vainagu, kas bijis izgatavots no tīra zelta un mirdzošiem dārgakmeņiem.
- Stāsta, ka Jūlijs Cēzars, viens no senās Romas lielākajiem valstsvīriem un vadoņiem, ieradies reiz teātrī ar vainagu, kas bijis izgatavots no tīra zelta un mirdzošiem dārgakmeņiem.
- Žemaišu karadraudzes vadonis Darģis lika sliet zaru slieteņus..
- ..ir pierādīts, ka 1802. gada Kauguru zemnieku nemieru vadoņi pazinuši [G. Merķeļa] «Latviešus»..
- Dziedāšanas, ērģeļu, vijoļspēles, mūzikas teorijas pamatu apgūšana skolotāju semināros deva labi sagatavotus dziedāšanas skolotājus, koru vadoņus..
1.1.pārn. Rokasgrāmata. Ceļvedis.
PiemēriVēstures grāmatās un tūrisma vadoņos lasām, ka vecākās mūra celtnes Latvijā un pat visā Baltijā ir senā Ikšķiles pils un baznīca.
- Vēstures grāmatās un tūrisma vadoņos lasām, ka vecākās mūra celtnes Latvijā un pat visā Baltijā ir senā Ikšķiles pils un baznīca.
2.Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
Piemēri..pa priekšu pusteciņus rikšoja.. brūnaļa staltiem, uz augšu pavērstiem ragiem.. Bara vadone.
- ..pa priekšu pusteciņus rikšoja.. brūnaļa staltiem, uz augšu pavērstiem ragiem.. Bara vadone.
Avoti: 8. sējums