vadīties
vadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
PiemēriJusts gāja pa priekšu, vadīdamies no tikai viņam vien zināmiem orientieriem..
- Justs gāja pa priekšu, vadīdamies no tikai viņam vien zināmiem orientieriem..
- Spriedumos, domās un pareģojumos viņš vadījās pēc pārliecības, ka cilvēki rīkojas ja ne vienmēr īsti taisnīgi, tad katrā ziņā vismaz saprātīgi.
2.Atvadīties.
PiemēriKārlis: Darbi visi apdarīti? - Nikolajs: Es taisni kā atvadījos, saimniek. - Kārlis: Vadies, vadies...
- Kārlis: Darbi visi apdarīti? - Nikolajs: Es taisni kā atvadījos, saimniek. - Kārlis: Vadies, vadies...
- Aiz Varakļāniem Zariņš ilgi vadījās no Mārtiņa - pēdējo ceļa gabalu līdz mājām viņš nostaigās viens pats.
- Viņš atskatījās. Un dzirdēja, kur viņa jaunā sieva klusi smējās, ar viesiem vadīdamās.
Avoti: 8. sējums