Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vagabunds
vagabunds -a, v.; novec.
Klaidonis.
PiemēriHerberts: Kas te notiek? - Mērija: Vagabundi apvaino sievieti. Es lūdzu aizsardzību, grāf!
  • Herberts: Kas te notiek? - Mērija: Vagabundi apvaino sievieti. Es lūdzu aizsardzību, grāf!
  • Bohēmas vagabundus vai gaudenos sapņotājus, mākslas mocekļus Upenājs necienīja.
  • Pirms uzbrūk nakts bez rīta jundas Un klusos namos spoki klīst, vēl vienmēr dzīves vagabundi ies laimes stirnai pēdas dzīt.
Avoti: 8. sējums