vaibsti
vaibsti -u, vsk. vaibsts, -a, v.
1.Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums. Raksturīgas līnijas sejā. Arī sejas izteiksme.
PiemēriPatīkami vaibsti.
- Patīkami vaibsti.
- Asi vaibsti.
- Sāpīgs vaibsts.
- Vaibstu spēle.
- Viesim bija apaļa, iedzeltena seja, tik plata, ka vaibsti - šaurās piparu acis, pogas deguns, neuzticīgā čokurā savilktā mute - pazuda kā sīki priekšmeti, ieputināti klajumā.
- Esmu iemācījies vērīgi ieskatīties vaibstos,.. ticu - katrs savu vizītkarti nes uz pieres, jāprot tikai izlasīt.
- Skumjas pārklāj viņa seju kā plīvurs, dzēšot bērnišķīgo vaibstu līnijas..
- ..viņš satika arī Ojāru. Citkārt gaišajā sejā asi iezīmējās īdzīgi vaibsti.
- pārn. Debesīs sastindzis sāpīgs vaibsts. Tā nav rēta, mīļais, bet rota.
1.1.pārn. Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
Piemēri..saksofons pavadījumu spēlēja gandrīz tikai trīs toņos. Imants nezināja, ko tas nozīmē pēc stingro likumu prasībām, bet dziesma ieguva īpatnēju vaibstu.
- ..saksofons pavadījumu spēlēja gandrīz tikai trīs toņos. Imants nezināja, ko tas nozīmē pēc stingro likumu prasībām, bet dziesma ieguva īpatnēju vaibstu.
- Kāda būs viņa dzimtā pilsēta? Kādu viņš to ieraudzīs pēc tik daudziem gadiem? Braucot no lidostas, nekādu īpašu priekšstatu viņš neguva. Apgaismojums bija par trūcīgu, lai kaut cik skaidri saskatītu pilsētas vaibstus..
Avoti: 8. sējums