Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vairogs1
vairogs -a, v.
1.Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa — īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
PiemēriBronzas vairogs.
1.1.Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
Piemēri..pretī plastmasas vairogiem, pretī policistu stekiem, pretī dūmu smakai..
1.2.pārn. Tas, kas pasargā (no kā).
PiemēriMan gribas no lūpām projām sviest Ikdienas vairogu - smīnu..
2.Šaujamieroču sastāvdaļa — plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
3.Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
PiemēriBruņurupuča muguras vairogs.
4.Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
PiemēriPārseguma vairogs.
4.1.Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
PiemēriViesus un iedzīvotājus [Jūrmalā] par veikalu, restorānu, kafejnīcu un ēdnīcu atrašanās vietām informē plaši reklāmu vairogi..
5.bot. Ziedkopa (ābelēm, pīlādžiem).
PiemēriVairogā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem. Līdz ar to visi ziedi izvietojas vienādā augstumā, piemēram, bumbierēm, ābelēm, vilkābelēm.
Avoti: 8. sējums