vairoties
vairoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriStrauji vairoties.
1.1.Par mikroorganismiem, šūnām.
PiemēriMikroorganismiem piemīt spēja ļoti īsā laikā strauji vairoties - veidot savu biomasu, ja vien barotnē ir pietiekošā daudzumā barības vielu..
2.Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
PiemēriBet netaisnā manta.. vairojas un novelk pēdējo kreklu netaisnas mantas nīdējam.
3.Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
PiemēriVairojās dusmas.
Avoti: 8. sējums