vairoties
vairoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriStrauji vairoties.
- Strauji vairoties.
- Visām dzīvajām būtnēm piemīt īpašība radīt sev līdzīgas būtnes, tas ir, spēja vairoties. Vairošanās nodrošina paaudžu maiņu, sugas saglabāšanu.
- Ar bumbuļiem vairojas kartupelis, topinambūrs. Ar sīpoliem vairojas dārza sīpols, lilijas un citi sīpolaugi.
1.1.Par mikroorganismiem, šūnām.
PiemēriMikroorganismiem piemīt spēja ļoti īsā laikā strauji vairoties - veidot savu biomasu, ja vien barotnē ir pietiekošā daudzumā barības vielu..
- Mikroorganismiem piemīt spēja ļoti īsā laikā strauji vairoties - veidot savu biomasu, ja vien barotnē ir pietiekošā daudzumā barības vielu..
2.Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
PiemēriBet netaisnā manta.. vairojas un novelk pēdējo kreklu netaisnas mantas nīdējam.
- Bet netaisnā manta.. vairojas un novelk pēdējo kreklu netaisnas mantas nīdējam.
- «Ja katru čekiņu, ko saņem, aiznes uz banku, tad naudiņa vairojas.»
3.Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
PiemēriVairojās dusmas.
- Vairojās dusmas.
- Agris: Atcerieties, ko saka gudrais kaķītis Skalbes «Kaķīša dzirnaviņās»? Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas prieks!
- Cauri logam viņa redzēja, kā citās mājās iedegās gaisma un gaisma ārā vairojās.
Avoti: 8. sējums