vakarēt
vakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
PiemēriSvēpēkļa [kvēpekļa] atblāzmā vakarējām, lāpījām tīklus, vijām cilpas sniega irbēm.
1.1.trans.; reti Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
PiemēriŠe nāciet, jaunas meitas, vakariņu vakarēt! Še skaliņi gaiši dega.
Avoti: 8. sējums