vakarvakars
vakarvakars -a, v.; parasti vsk.
Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
PiemēriAiz loga ir iepelēks rīts, tīrais brīnums pēc vakarvakara skaidrajām debesīm.
- Aiz loga ir iepelēks rīts, tīrais brīnums pēc vakarvakara skaidrajām debesīm.
- Vai nu tomēr par agru uzcēlies, vai arī tās vakarvakara glāzes vēl rādīja savu iespaidu, bet galva tāda kā nespodra un kājas smagas.
- «Mums bija apstājies pulkstenis. Vecmāmiņa vakarvakarā bija aizmirsusi uzvilkt pulksteni, un tas bija apstājies.»
Avoti: 8. sējums