vakts
vakts vakts, dsk. ģen. vakšu, s.
1.jūrn. Sardze3.
PiemēriPieņemt vakti.
- Pieņemt vakti.
- Stāties uz vakts.
- «..stūrmaņa diplomu saņēmu trīsdesmit astotajā gadā, bet pie stūres dabūju stāvēt kā vakts matrozis.»
- Bet eholotu turpmāk sāka vērot pats kapteinis un vakts stūrmaņi.
2.novec. Sardze2.
PiemēriTas man vēl no zaldātu laikiem: ja nakti jānostāv uz vakts, tad otrā dienā sāp pakausis..
- Tas man vēl no zaldātu laikiem: ja nakti jānostāv uz vakts, tad otrā dienā sāp pakausis..
- «Vai tu man pirtī pats to žaketi nospēri vai tikai stāvēji uz vakts?»
- pārn. ..un, kad sētsvidū atkal vakara suns no savas bļodas nāk tumsu lakt, nav sirdij man miera, sirds stājas uz vakts..
Avoti: 8. sējums