Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
valbīt
valbīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Plati izplest un grozīt (acis). Bolīt.
PiemēriTraktorists vēl nebija atguvies, trīcošiem pirkstiem taustīja savas glaunās jakas kabatas un valbīja acis.
  • Traktorists vēl nebija atguvies, trīcošiem pirkstiem taustīja savas glaunās jakas kabatas un valbīja acis.
  • ..Kliģis sita dūri galdā, nikni valbīja savu vienīgo aci..
  • Aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja.
Avoti: 8. sējums