Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valbīt
valbīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Plati izplest un grozīt (acis). Bolīt.
PiemēriTraktorists vēl nebija atguvies, trīcošiem pirkstiem taustīja savas glaunās jakas kabatas un valbīja acis.
Avoti: 8. sējums