Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vampīrs
vampīrs -a, v.
1.Būtne (mironis, spoks — parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
PiemēriTautas likteņstāsts ir Tota apņēmība pārkaldināt savu sirdi, lai viens pats dotos cīņā pret asinssūcēju vampīru un visu elles riju.
2.Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
Piemēri..daļa [sikspārņu] pārtiek no putnu un zīdītāju asinīm (piemēram, vampīri).
2.1.dsk.; zool. Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
Avoti: 8. sējums