Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vampīrs
vampīrs -a, v.
1.Būtne (mironis, spoks – parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
PiemēriTautas likteņstāsts ir Tota apņēmība pārkaldināt savu sirdi, lai viens pats dotos cīņā pret asinssūcēju vampīru un visu elles riju.
  • Tautas likteņstāsts ir Tota apņēmība pārkaldināt savu sirdi, lai viens pats dotos cīņā pret asinssūcēju vampīru un visu elles riju.
  • pārn. Tad nepalīdziet ne par matu, kur divi atkal ķildu sāk! Vienmēr šie vampīri būs klātu, kad naidi nāk un kari nāk.
2.Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
Piemēri..daļa [sikspārņu] pārtiek no putnu un zīdītāju asinīm (piemēram, vampīri).
  • ..daļa [sikspārņu] pārtiek no putnu un zīdītāju asinīm (piemēram, vampīri).
  • Vampīru masveida koncentrācijas rajonos nereti novēro šo dzīvnieku uzbrukumus mājlopiem.
2.1.dsk.; zool. Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
Avoti: 8. sējums