Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
varasdarbs
varasdarbs -a, v.
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
PiemēriAmerikānis: Pūlis nekad nejūtas vainīgs, tāpēc arī nebaidās no soda. Un pūlis nekad nelaiž garām izdevību pastrādāt varasdarbus.
  • Amerikānis: Pūlis nekad nejūtas vainīgs, tāpēc arī nebaidās no soda. Un pūlis nekad nelaiž garām izdevību pastrādāt varasdarbus.
  • Vītelis.. palika pie sava, ka jāizmanto visi miermīlības līdzekļi, lai velti netiktu ziedotas cilvēku asinis. «Vajaga prasīt savu un nebēgt, bet pārsteigties ar varasdarbiem nav nekāda prāta,» viņš piebilda.
Avoti: 8. sējums