Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
varasdarbs
varasdarbs -a, v.
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
PiemēriAmerikānis: Pūlis nekad nejūtas vainīgs, tāpēc arī nebaidās no soda. Un pūlis nekad nelaiž garām izdevību pastrādāt varasdarbus.
Avoti: 8. sējums