varaskārs
varaskārs -ais; s. -a, -ā
varaskāri apst.
Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
Piemēri..cilvēce nav ne labāka, ne sliktāka kā tajā dienā, kad mūsu ciltstēvs nokāpa no koka - mežonīgs, izsalcis un varaskārs. [Domā Arturs Skuja.]
- ..cilvēce nav ne labāka, ne sliktāka kā tajā dienā, kad mūsu ciltstēvs nokāpa no koka - mežonīgs, izsalcis un varaskārs. [Domā Arturs Skuja.]
- Mamma neparko negrib atzīt, ka savā laikā iemīlējusi pastulbu un varaskāru egoistu.
- Klases biedri Sergeju nemīlēja un baidījās no viņa, bet tai pašā laikā pakļāvās šai varaskārajai, brutālajai personībai.
Avoti: 8. sējums