Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
varonis
varonis -ņa, v.
varone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriLeģendārs varonis.
  • Leģendārs varonis.
  • Tautas varoņi.
  • Tēvzemes varoņi.
  • Kritušie varoņi.
  • Varoņu slava.
  • Var būt, ka frontē es būtu kļuvis par varoni. Varbūt par gļēvuli. Bet neiznāca laika. No Veļikajas mani sašautu aizveda uz Madonu..
  • Kangars, būdams no vienas tautas ar Lāčplēsi, pazīst un citiem nodevīgi atklāj varoņa vājās vietas..
  • Tos kapus, tos kapus pieminat [pieminiet], Kur savus varoņus atstājat! Kad pagurst prāts, kad atkrīt rokas, - Pieminat [pieminiet] savu varoņu mokas!
  • Manā dzimtā nav kara varoņu, manai dzimtai karš paskrēja garām..
  • sal. «Zemgaļi nikni plēsās pretī vāciešiem, kāvās kā varoņi.»
  • sal. Lāčplēsis:.. Bet galvenais nopelns cīniņos Ir Spīdolai, Koknesim, Kangaram, Kā varoņus viņus lai apsveicam!
  • «No krievu gūsta bija pārnācis mājās pie Staļingradas kritušais vīrs. Vācieši kara laikā visus gūstā kritušos izsludināja par mirušiem varoņa nāvē.»
  • Latvija mīļā, dzimtene svētā, Sapņos cik skaista tu izauklēta Paaudžu paaudzēs, gadskārtu maiņās, Varoņu dziesmās un sērdieņu dainās.
Stabili vārdu savienojumiAizmugures varonis. Varoņa nāve. Varoņu dziesma.
  • Aizmugures varonis idiomairon. Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
  • Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
  • Varoņu dziesma Varoņdziesma.
1.1.Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
Piemēri..vislielākie vakardienas varoņi šodien gļēvi trīcēja dzīvnieciskās bailēs par savu esību.
  • ..vislielākie vakardienas varoņi šodien gļēvi trīcēja dzīvnieciskās bailēs par savu esību.
  • Olivers: Es neesmu varonis, kuram jūs instinktīvi vēlētos piekļauties, lai justos pasargāta, aizstāvēta. Es pats esmu sargājams un aizstāvams.
2.Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
PiemēriĒvalds sen nebija dejojis, viņš nepiederēja pie parketa varoņiem..
  • Ēvalds sen nebija dejojis, viņš nepiederēja pie parketa varoņiem..
  • «..katrā klasē ir savi varoņi, sava aristokrātija. Tos es izcēlu un turēju gandrīz sev līdzīgus..»
  • «Rudzīšu bullēnu tramdīt? Uz avena jāt? Tur tu esi varonis!»
  • Dienas otrā pusē parādījās pats notikumu varonis, apmācies, kā salijušā mētelī ietinies.
Stabili vārdu savienojumiDienas varonis. Dūres (arī dūru) varonis.
3.Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
PiemēriStāsta varonis.
  • Stāsta varonis.
  • Romantisks varonis.
  • Rakstnieka stiprie varoņi.
  • Iemīļoti grāmatu varoņi.
  • Rainis uzskatīja, ka lielu ideju iemiesošanai drāmas formā vispiemērotākā ir teikas viela. Tāpēc arī viņa lugās darbojas tādi teiksmaini varoņi kā Lāčplēsis, Tots, Iļja Muromietis.
  • Rītā emigrants gāja uz Komisarževskas teātri. Pati Komisarževska mīlēja tēlot Ibsena varones..
  • Maksis atgādināja labu romāna varoni - stalts, mazliet smieklīgi uzbudinājies, ar čirkainu.. matu ērkuli..
  • Raksturīgākie latviešu pasaku pozitīvie varoņi ir spēkavīrs, sērdienīte (pameita), trešais tēva dēls, atjautīgs puisis vai meita u. c.
  • Aspazijas liriskais varonis «Ziedu klēpī» ir ne tikai spēcīga un sevi apzinoša individualitāte, bet arī jaunā un topošā spēka pārstāvis.
Stabili vārdu savienojumiLiriskais varonis. Literārais varonis.
  • Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
  • Literārais varonis1. Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).2. Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
  • Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
3.1.Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
PiemēriFilmas autori brīžam it kā pavēsi izturas pret saviem varoņiem, it kā bezkaislīgi rāda viņu pārdzīvojumus.
  • Filmas autori brīžam it kā pavēsi izturas pret saviem varoņiem, it kā bezkaislīgi rāda viņu pārdzīvojumus.
  • Operas varoni Baņutu, kas sevī ietver humāno laimes sapņa ideālu, atrodam gan vēsturiski nekonkrētā, nosacīta vidē, taču tajā darbojas pavisam noteikts sabiedriskās apziņas faktors: dievība.
  • Ciešas saiknes ar vienkāršajiem ļaudīm Miesnieka gleznu un zīmējumu varoņiem piedod pilnasinību un zemes spēku.
3.2.Varoņloma. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
PiemēriVupats: Redziet: es, kā jūs zināt, esmu premjers un tēloju tikai galvenās lomas. Varoņus.
  • Vupats: Redziet: es, kā jūs zināt, esmu premjers un tēloju tikai galvenās lomas. Varoņus.
  • Jaunais aktieris stāvēja uz skatuves nekustīgi nolaistām rokām, neizveicīgs, un viņa ārējais izskats bija visai tāls no varoņa un mīlētāja ideālā veidola.
3.3.Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
Avoti: 8. sējums