Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
varžukrupis
varžukrupis -pja, v.
1.Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
PiemēriBrūnais varžukrupis.
  • Brūnais varžukrupis.
  • Varžukrupju nārsts.
  • Mugura varžukrupim brūngana, zaļganpelēka vai gaiši pelēka, izraibināta tumšākiem izplūdušiem plankumiem. Atšķirībā no pelēkā krupja tam augšžoklī ir zobi..
  • Tā ķermeņa forma atgādina bieži sastopamos krupjus, tikai varžukrupim ir garākas pakaļkājas, kurām pirksti savā starpā savienoti ar platu peldplēvi.
2.dsk.; zool. Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
Avoti: 8. sējums