Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecmeitība
vecmeitība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vecmeitīgums.
PiemēriSavā vecmeitībā.. Anniņa bija saglabājusi nevis jaunavību, bet gluži neskartu bērna prātu.
Avoti: 8. sējums