vectēvs
vectēvs -a, v.
1.Tēva vai mātes tēvs.
Piemēri..mūsu dzīslās rit vectēva asinis, mēdz sacīt, ka vecvecāki palaikam atdzimstot mazbērnos..
1.1.dsk.; pārn. Priekšteči. Senči.
PiemēriUn mūsu vectēvi, vai tiešām Tiem dzīves daiļums bijis svešs? Vai neizjuta dabu tiešāk - Kā upe šalc, ko runā mežs?
Avoti: 8. sējums