vectēvs
vectēvs -a, v.
1.Tēva vai mātes tēvs.
Piemēri..mūsu dzīslās rit vectēva asinis, mēdz sacīt, ka vecvecāki palaikam atdzimstot mazbērnos..
- ..mūsu dzīslās rit vectēva asinis, mēdz sacīt, ka vecvecāki palaikam atdzimstot mazbērnos..
- ..stingri stāvēja un vēl tagad stāv vectēva stādītais ozols.
- Viņš bija daudz cilājis tēva, vectēva un vecvectēva rakstus.
1.1.dsk.; pārn. Priekšteči. Senči.
PiemēriUn mūsu vectēvi, vai tiešām Tiem dzīves daiļums bijis svešs? Vai neizjuta dabu tiešāk - Kā upe šalc, ko runā mežs?
- Un mūsu vectēvi, vai tiešām Tiem dzīves daiļums bijis svešs? Vai neizjuta dabu tiešāk - Kā upe šalc, ko runā mežs?
- Viņš bija pietiekami izglītots, lai zinātu, kā vectēviem klājies prūšu baronu laikos.
Avoti: 8. sējums