Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecvectēvs
vecvectēvs -a, v.
1.Tēva vai mātes vectēvs.
PiemēriViņš bija daudz cilājis tēva, vectēva un vecvectēva rakstus.
1.1.dsk.; pārn. Seni priekšteči.
PiemēriŠķiet, Silavnieki ir tālajos vecvectēvu laikos dibinātas mājas.
Avoti: 8. sējums