vecvectēvs
vecvectēvs -a, v.
1.Tēva vai mātes vectēvs.
PiemēriViņš bija daudz cilājis tēva, vectēva un vecvectēva rakstus.
- Viņš bija daudz cilājis tēva, vectēva un vecvectēva rakstus.
- Kopš neatminamiem laikiem, kad savu būdu Auruciemā saslēja Kaspara vecvectēvs, vienmēr smilšainā pagalma pavēnī ir stāvējusi.. žagaru kaudze.
1.1.dsk.; pārn. Seni priekšteči.
PiemēriŠķiet, Silavnieki ir tālajos vecvectēvu laikos dibinātas mājas.
- Šķiet, Silavnieki ir tālajos vecvectēvu laikos dibinātas mājas.
Avoti: 8. sējums