Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vedīgs
vedīgs -ais; s. -a, -ā
vedīgi apst.; reti
Raits.
Piemēri«Vai nebija smuka ķēve? Vedīgs solis, vilcēja.»
Avoti: 8. sējums