veicīgs
veicīgs -ais; s. -a, -ā
veicīgi apst.
1.Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
PiemēriVieglie limuzīni un veicīgie kājnieki izlocījās kā zuši šajos [ielas] kustību virpuļos..
- Vieglie limuzīni un veicīgie kājnieki izlocījās kā zuši šajos [ielas] kustību virpuļos..
- Vecāmāte, kalsna, uzkumpusi, bet vēl mundra un veicīga večiņa, ar abu mazdēlu palīdzību ģimeni apgādāja ar ogām, sēnēm, riekstiem..
1.1.Tāds, kas noris, tiek veikts ātri, veikli, bez kavēšanās, arī steidzīgi.
Piemēri..Velga saraustīja grožus, un zirgi veicīgi norikšoja tos dažus simtus metru.
- ..Velga saraustīja grožus, un zirgi veicīgi norikšoja tos dažus simtus metru.
- Paulis izsacījās mīklaini, runas veicīgi novirzīdams uz filozofiskām apcerēm..
2.pareti Tāds, kam darbībā veicas, ir sekmes, panākumi.
Piemēri..kāziniekiem sākās apdziedāšanās ar panāksniekiem, kas tomēr drīz vien izbeidzās, jo trūka īsti veicīgu dziesmu teicēju.
- ..kāziniekiem sākās apdziedāšanās ar panāksniekiem, kas tomēr drīz vien izbeidzās, jo trūka īsti veicīgu dziesmu teicēju.
2.1.Tāds, kas noris, tiek veikts sekmīgi, ar panākumiem.
PiemēriViņš prata tik veicīgi izvest savu nodomu, ka viņa rīcību tik Milda manīja.
- Viņš prata tik veicīgi izvest savu nodomu, ka viņa rīcību tik Milda manīja.
- Tika uzmesti pinekļi viņu veicīgajām gaitām vispārības labā.
Avoti: 8. sējums