Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veikalnieks
veikalnieks -a, v.
veikalniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pārdevējs veikalā. Arī veikala īpašnieks.
Piemēri«Maksāsiet tūlīt skaidrā naudā vai atvērt jums kontu?» jautāja veikalnieks, kad saiņi bija sasieti un maksājamā summa saskaitīta.
  • «Maksāsiet tūlīt skaidrā naudā vai atvērt jums kontu?» jautāja veikalnieks, kad saiņi bija sasieti un maksājamā summa saskaitīta.
  • Klāvs: Jā, veikalnieces ķēriens tev ir. Pat mājās tev pircēji neliek miera un bāžas virsū ar savu naudu. Un es savā laikā taisījos tevi mācīt tirgoņa amatā.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
PiemēriProfesors: Jūs esat dzīvojuši kā divi svešinieki, kā divi auksti veikalnieki uz savstarpējas nekautrīgas izmantošanas pamatiem.
  • sal. Profesors: Jūs esat dzīvojuši kā divi svešinieki, kā divi auksti veikalnieki uz savstarpējas nekautrīgas izmantošanas pamatiem.
Avoti: 8. sējums