velvēties
velvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; pareti
Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
PiemēriKaut gan zemnieku mājas ir visas gandrīz vienādas, tad tomēr liekas, ka tādu otru visā Augškurzemē nav kā mūsmājas. Aizvien pār viņām debesis visaugstāk velvējās..
- Kaut gan zemnieku mājas ir visas gandrīz vienādas, tad tomēr liekas, ka tādu otru visā Augškurzemē nav kā mūsmājas. Aizvien pār viņām debesis visaugstāk velvējās..
- Pāri upītei velvējās spoža varavīksne. Paceltām rociņām Ūva skrēja mātei klāt: «Māmiņ, skaties, kāda skaista josta debesīm!»
- Jau saulei rietot, debesu pamales apsedzās smagām mākoņu grēdām, kuras velvējās kā teiksmaini Himalaji..
Avoti: 8. sējums