Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ventilis
ventilis -ļa, v.
1.Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
PiemēriKaltais ventilis.
  • Kaltais ventilis.
  • Lietais ventilis.
  • Koniskais ventilis.
  • Ieplūdes ventilis.
  • Pārplūdes ventilis.
  • Caurplūdes ventilis.
  • Nopūtes ventilis.
  • Sadales ventilis.
  • Pie katras radiatoru baterijas ir paredzēti divkāršās regulēšanas ventiļi.
  • Aizsteidzies atpakaļ pie viņu [zagļu] automašīnas, es izskrūvēju riteņiem ventiļus..
  • pārn. Viņu [bēgošu karavīru] labākais pavadonis bija karātavu humors, kas reizē kalpoja kā drošības ventilis pret vājprātu un kā vienīgā vēl kaut cik sagremojamā garabarība.
2.mūz. Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
PiemēriCilindrisks ventilis.
  • Cilindrisks ventilis.
  • Ventiļu bazūne.
3.el. Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
PiemēriPusvadītāju ventiļi.
  • Pusvadītāju ventiļi.
  • Mehāniskie ventiļi.
  • Vakuuma ventiļi.
Avoti: 8. sējums