vervelīgs
vervelīgs -ais; s. -a, -ā
vervelīgi apst.; sar.
Neskaidrs, parasti ātrs (par runu).
PiemēriAr savu ātro, vervelīgo runu viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvēka iespaidu.
- Ar savu ātro, vervelīgo runu viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvēka iespaidu.
Avoti: 8. sējums