vervēt
vervēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
PiemēriVervēt sezonas strādniekus.
- Vervēt sezonas strādniekus.
- Vervēt streiklaužus.
- Vervēt sev piekritējus.
- Vervēt spiegus.
- Pagastā darbojās vairākas biedrības, kas cita ar citu sacentās, vervējot sev biedrus..
- Bez Pedrariasa atļaujas Zelta Kastīlijā neviens nedrīkstēja vervēt karavīrus un sūtīt kuģus okeānā.
1.1.Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
Piemēri..baltie, atsviesti uz upes kreiso krastu, drudžaini vervēja savā nelielā aizmugurē jaunus spēkus un gatavojās uzbrukumam.
- ..baltie, atsviesti uz upes kreiso krastu, drudžaini vervēja savā nelielā aizmugurē jaunus spēkus un gatavojās uzbrukumam.
- «Es te nevervēju karaspēku Jerikas mūru gāšanai, man vajadzīgi tikai trīs statisti.»
Avoti: 8. sējums