Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viņpasaule
viņpasaule -es, s.; parasti vsk.; rel., mit.
Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
PiemēriRītmanis bija svēti ieņēmis galvā, ka Bērzs jau viņpasaulē.
  • Rītmanis bija svēti ieņēmis galvā, ka Bērzs jau viņpasaulē.
  • «Tu vairs netici, ka es tev parādus atdošu?» - «Man viņpasaulē vairs nevajadzēs. Kad šitai pašā mūžā gribu kā cilvēks...»
  • Pirmā tuvināšanās viņpasaulei notika, kad mums no aizmugures pavisam negaidīti padrāžas garām kāda cita automašīna. Mūsu braucama ierīce tūdaļ graciozi izdejoja vairākus sānu solīšus..
  • sal. Mēs, uzklupuši viens otram, vāļājamies pa dejas grīdu. Kā no viņpasaules dzirdu saucienus: «Kautiņš, kautiņš...»
Stabili vārdu savienojumiAiziet uz viņpasauli.
Avoti: 8. sējums