viņpuse
viņpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.
Otra, pretējā, arī cita puse.
PiemēriPa taku ejot, varēja lieliski izskatīties uz mūžam jauno, mūžam nemierīgo upi un viņpuses tālajiem mežiem, kas stiepās gar apvārsni kā mēļa, dūmakaina līnija.
- Pa taku ejot, varēja lieliski izskatīties uz mūžam jauno, mūžam nemierīgo upi un viņpuses tālajiem mežiem, kas stiepās gar apvārsni kā mēļa, dūmakaina līnija.
- Kad labo aci ada, tad pa adīkļa viņpusi ņem dzīvi [dziju].
- pārn. Gan arī Izīda.. jutās stāvam uz robežas: šai pusē sievietes labākās dienas, mīlestība un laime, viņpusē - vientulība un atstātība uz vecumu, nekāda zeltaina prieka vairs.
Avoti: 8. sējums