Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vibrēt
vibrēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
PiemēriStīga vibrē.
1.1.Trīcēt2.
PiemēriTelevizora ekrānā vibrē attēls.
Avoti: 8. sējums