vibrato
vibrato [viˈbrato] apst.; mūz.
1.Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
1.1.lietv. nozīmē Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
PiemēriMēs tiecamies dziedāt instrumentāli. Tas nozīmē - bez lieka vibrato, reljefi izceļot katras balss melodisko līniju.. Tikai tad vecklasiķu kora partitūras elpo ar katru savu šūnu.
- Mēs tiecamies dziedāt instrumentāli. Tas nozīmē - bez lieka vibrato, reljefi izceļot katras balss melodisko līniju.. Tikai tad vecklasiķu kora partitūras elpo ar katru savu šūnu.
- Kolektīvam ir arī savas rūpes. Tipiska situācija: [kora] soprāna īpašniece vēl zied kā roze, bet balss jau taisa vibrato.
Avoti: 8. sējums