Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vibroizturīgs
vibroizturīgs -ais; s. -a, -ā; tehn.
Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) — par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
Avoti: 8. sējums