vibrēt
vibrēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
PiemēriStīga vibrē.
- Stīga vibrē.
- Apvirpojamā vārpsta vibrē.
- Rokas urbjmašīna vibrē.
- ..[vilciena] riteņi kland zem manis, un rūts viegli vibrē pie vaiga..
- Pie simt desmit kilometru ātruma automašīnas virsbūve sāka vibrēt..
- Lidmašīna iesilda motorus.. Propelleru lāpstas izveido mirdzošus apļus, un slaidais metāla putns vibrē, pilns aizturēta spēka.
- pārn. Žaniņā vibrēja jūtas kā ūdenszāles kāpjošos, traucošos ūdeņos.
- pārn. Brīdi gaisā vibrēja divu cilvēku vārdos neizteiktu domu un jūtu spriegums.
1.1.Trīcēt2.
PiemēriTelevizora ekrānā vibrē attēls.
- Televizora ekrānā vibrē attēls.
- Dziedātāja balss vibrē.
- Vējš šūpoja spuldzes, ..ēnas vibrēja un trīcēja.
- Dienā viņi [sienāži] skandināja satraucošus, negarus gabalus. Iesāka ar pianisimo, kam sekoja straujš, vibrējošs kāpums un pēkšņs, taču maigs aprāvums.
Avoti: 8. sējums