Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vica
vica -as, s.
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
PiemēriViņš taustījās tālāk, aizķerdamies kārklu lokanajās vicās, saskrāpēdams rokas un seju..
1.1.Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
PiemēriGanu vica.
2.biol. Viciņa2.
PiemēriBaktēriju šūnas ietver plāns šūnapvalks, no kura daudzām baktērijām atiet īpaši kustību organoīdi - vicas.
Avoti: 8. sējums