vicināt
vicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
vīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
PiemēriVicināt kabatlakatu.
- Vicināt kabatlakatu.
- Vicināt pa gaisu rīksti.
- Vicināt vēstuli.
- Vicināt zobenu.
- Sagaidītāji vicina puķu pušķus.
- Mēs [divi jaunekļi].. šķiramies kā sirsnīgi brāļi. Katrs savu ceļu tālāk ejot, reizēm atskatāmies un vicinām cepures.
- Kārlis gāja lieliem soļiem, plati atvāzis rokas, un pie katra soļa viņš tās meta un vicināja, it kā darīdams kādu darbu..
- Ātri spārnus vicinot, uz ezera otru galu aizlaidās dažas meža pīles.
- Viņš vicināja cirvi augsti gaisā.
Stabili vārdu savienojumiVicināt dūres.
- Vicināt dūres idioma — vienk. Kauties.
1.1.intrans.
PiemēriVicināt ar cepuri.
- Vicināt ar cepuri.
- Vicināt pretim ar roku.
- Imanta skatiens mitējas klaiņot pa debesīm un noslīd līdz ielejai. Bet tur Juris vicina ar kaut ko baltu un sauc.
Avoti: 8. sējums